Pārpublicēju kāda Latvijas garīgā praktiķa teikto (oriģinālteksts no paša autora) par notiekošo pasaulē. Šis teksts skaidro notiekošā dziļumu, bet, tai pat momentā, lai saprastu ar virspusēju skatījumu un “cepšanos’ par notikumiem apkārt ir par maz.Bet ļoti iespējams ka tieši ir vērts izlasīt un palūkoties uz notiekošo arī no šāda rakursa, lai sāktu uz lietām skatīties reālāk, ar skaidru prātu, neceļot paniku, nemeklējot vainīgos, sāktu sakārtot sevi, atbalstītu tuvākos u.t.t.


Nedaudz par kopējo kārtību, lai būtu saprotamāk.
Nav aizlieguma sākt ar Uztveres Kopainu un pēc tam centsties saprast Skaidrojums uzmanībai par kopainu.

Skaidrojums uzmanībai.
Esošo pārdzīvojumu zonā izturu savu ievirzi, un daru secinājumus, kuri man liktos acīmredzami, bet citi var tos nepamanīt, jo vienkārši neinteresējas par tādu sakarību esamību vai iespējamību.

Noteikti var būt jebkurš viedoklis, nav strīda, jo katram viedoklim ir tiesības būt, lai cik tas liktos dīvains vai nesaprotams vai vēl pilnīgāks un interesantāks par to kuru pārstāvu, tapēc nepretendēju uz galīgo nemainības statusu manu spriedumu formulējumos vai absolūta bezgalīgo visietveramību. Arī mans viedoklis ir daļējs un kāds no daudziem iespējamiem vairāk vai mazāk.

Katrs dara savu izvēli un veic savu spriedumu pats. Pasniedzu tikai informācijas karkasu un sakarības piedāvājumu.

*********

Pasaules struktūrā enerģiju izstrādājoša būtne ir cilvēks. Šī iemesla dēļ cilvēks ir radītājs gan apzināts gan neapzināts. Visa enerģija no cilvēka izgājusi pie tā atgriežas agrāk vai vēlāk.

Ilūzijas pilnveidošana pasaulē notiek ar cilvēku. Atgriežoties pie cilvēka viņa paša radītā ilūzija, viņu nogalinās, ja viņš nespēs tai piešķirt nemirstību pats ar sevi.
Kādā brīdī ļaužu radīšana izsīkst un loģiski, ka ilūzijas dalījums pieņemts tās radītājā, neapvienots sadala … un noteikti tas pakļaujas plānošanai.

Pasaule ir telpas robežās, un tajā iemiesotās būtnes ir piekritušas, vienojušās savstarpēji par robežām. Šo vienošanos dažādos avotos piemin dažādi.

Būtība ir ietverta pasaules robežu ēnās, kuras integrē un notur ļaužu radošo impulsu un atstaro to uz tiem, pilnveidojot pasauli līdz kaut kādai pakapei.
Šo ēnu vadības spēki ir tie, kuri reāli formē un vada pasaules attīstību un izaugsmi.
… ir vairāki radītāji, šī procesa vadībā.
Principiāli saprot kustību uz centru – pie mūsu dievišķā radītāja.
Kustība no centra – kustība uz nemīlestības, ilūziju laukiem, tur darbojas tas, kuru saprot par ēnu pavēlnieku.
Un ir vēl divas kustības, kuras attīsta mūsu telpas izplatišanos sadarbībā ar citām telpām līdzīgos kritērijos.
Grūtība ir tajā, ko viņi ir vienlaicīgi savā izpausmē.
Kustību starp šiem radītājiem saprot kā mūsu uztverei vienīgā esošā dieva dzīvības ritmu.

Šie spēku principi dažādu iemeslu dēļ ir savienoti ar cilvēku, ar to skaitu uz planētas. Pat vairāk aktuālas ir attiecību formas starp būtnēm, caur kurām izplatās radītāju ietekmes. Attiecībām ir bezgalīga kustības iespēja gan virzienā pie centra gan virziena no centra un jebkurā izvelētajā virzienā. Aizlieguma izvēlei nav.

Kad zemes dzīvības gars redzēja ļaužu nespēju darboties garīgi paaugstināta tumsas spiediena apstākļos, un veikt jaunu radīšanu, tas visu izģērba no vecajām ēnām, saspiežot protonu par 4 procentiem 2012. uz 2013. gadu mijā.
Ja tas nebūtu dzivais radītaja gars, tad ar to mūsu būšana šaja formā, pasaulē un uz planētas tiktu strauji izbeigta.
Jaunās ilūziju drēbes visiem ienāca 2019, gada beigās.
Vērotāji iepriekš konstatēja 1990. gada 17. oktobrī faktu, kas tika saprast kā 6. rases dzimšana uz planētas.
Starpība no 1990 līdz 2012 ir 22 gadi. Tas ir viens no pamatcikliem, kurš ir ērti uztverams ar ķermeni. Tapēc tiek izmantots stratēģiskos aprēķinos.
Tieši tāds ir simbolu skaits daudzos alfabētos.

Ir divi pamatvirzieni, kuros tiek izmantots šī skaitļa ritma dalījums, bet ir arī citi, kuru funkciju un ietekmi nosaka gars. Parasti aiz šādām kārtībām stāv vismaz tauta vai citas līdzvērtīgi ne mazak skaitliskas organizētības.
1- 3+7+12
2- 4+6+12
Šis ir atskaites dalījums pasaules dualitates realizācijai un tās vadībai. Tagad ir runa par daudzdimensiju pasauli. Tas nozīmē, ka materiāli japarādās pasaulē citādi savienotām vai kvalitatīvi mainītām spēku sakarībām ar cikla soli 22.

Cilvēkā, kā enerģētiskā būtnē ir sauktie “9 vārti” – miesīgās atveres, kuras kalpo par atskaiti visādai enerģijas apmaiņai pasaulē dabiskā ceļā. 3 no tām ir tieši saistītas ar ikdienas vadīšanu un sešas ir vērotāja pozīcijā.
Uz šo pasaules materialitāti orientēta tieši secība 3 + 7 + 12. Iluzorās telpas organizēšana un vadīšana. Tieši šeit ir visi izdomājumi par labu vai sliktu un grēcīgu un nespējību utt. un tml.

Otrajā kārtībā pirmais 4 netiek atklāts, tas jāatrod katram pašam vai varbūt tiek augstāka skolotaja atklāts noteiktā veidā un ne masveidā. Tā ir faktiska krusta esamība, bez iespējām kontrolēt to miesas līdzekļiem – citos avotos saukts par dzīvu radošais krusts. Tātad kustība ar 4ām iespējām atrodas kaut kur starp sešiem vārtiem, un neviens nezin kur un kā. Zin tikai tas, kurš ir un tātad, jasaprot, ka ir šī krusta iemiesojums pasaulē un vienīgais augstakais skolotājs, viņš arī ir zināšana utt. Un tikai viņa nosacījums skaidro sadarbības iespējas un tāpēc vienmēr tas ir starp dzīvajiem, bet visdrīzāk nezināms.

Cilvēkam atstājot šo sauli divi ausgtākie centri no septiņiem vienmēr atgriežas pie dzīvības devēja, kurš nevar būt miesīgs un ne vīrietis un ne sieviete (citādi nebūtu iespejams piedzimt mirušam bērnam vai rasties klonam bez dvēseles utt.) Kopēja telpas plūsma, esot dzīva, ļauj tajā parādīties visam, kas spēj tajā kavēties ar visu savu. Tātad ir tikai mūsu izvēle tajā, ko mēs izvēlamies redzēt, uztvert kā esošu vai kam piekrist un sekot.

Būtībā katrs ir tikai viens un dažādi attiecas pret sevis, savu esamību un tās reprezentācijas uztveri, mazāk vai vairak iejūtīgi.

Uztveres Kopaina
Vīruss ievadīts pasaules modelī vairakās vietās ar vismaz trīs dažādiem vīrusa paveidiem.
Vīrus reaģē uz ģēnētisko kodu. Tātad sadarbojas ar gaismas dabu gēnos un realizējas miesā ar ēnu robežu rezultāta materializāciju.
Cilvēks izstrādājot enerģiju, pēc savienojuma ar vīrusu, atbrīvo enerģiju pasaulē – pat līdz savas nāves un pēcnāves robežai.
Tādā veidā ir trīs dažādi atskaites virzieni un ne mazāk dažādas mijiedarbības pakāpes, pasaulē atbrīvotām kustībām un spēkiem.

Pasaules iekšējais modelis, kurš sevī nes 4, nostrādā ka spogulis, un uz 6šu robežas satiekas vismaz divas kustības, kuru rezultējošo efektu vēro katrs un visi un ietver to sevī pilnīgais 12. Šeit ir visi redzamie pārdzīvojumi un cenšanās vadīt informāciju utt.

Latviska savaldība un vienotība tādās ietekmēs ir ļoti telpiska un sargājoša. Mūsu apstākļos ir simbols virs pieminekļa ar telpisku vibrāciju centrā, kur nevar iekāpt ar kājam vai ar rokām vai vēl kā, jo nekam miesīgam un citādi iluzoram tur nav vietas.

Ņemot vērā globālās telpas svārstības procesus tāds centrs var izpausties par neaprakstāmu katalizatoru.

Tie, kuriem izdodas izkrist no šī vienotas telpas līdzsvara, tulīt pat saskaras ar 3ju ietekmi un to loģisku materializāciju piedāvātajās robežās.

Kustības pilns apraksts formā ir gada ietvars, un latviešu godi ir laba atskaite, un tie visi ir viens dievs. Tā jebkurš vieninieks (notikums) ir gads un jebkurš nākamais skaitlis šādā versijā ir gada dalījums nevis gadu pieaugums, saprasts par daudzumu vai skaitu.

Šeit ir pamats Odina deviņiem gadiem zināšanu kokā, esot piekaltam ar gara uzmanības šķēpu.

Tātad gada ietvarā trīs dažādas vīrusa konfigurācijas atradīs miesīgo līdzsvaru, kurš ideāli būtu viens notikums ar maksimālu baiļu koncentrāciju vai struktūru, kura enerģētiski spētu akumulēt vai apzīmogot ļaužu masu pārdzīvojumu energiju. Tā būtu svarīga atskaite. Cilvēku spriedums par šo faktu nevar būt objektīvs, jo faktam jābūt ar nākamības funkciju, kas noteikti tuvākā skatījumā ir tikai pārdzīvojama, bet ne saprotama.

Faktiski, tā ir jaunā hierarhija uz zemes, kuru pasaulē sludina kā jauno pasaules vadību, kas tā arī būs, jo tieši tumas kārtības organizē formu, bet gaismas kārtības nodrošina to saturu, un abu mijiedarbība realizē bezgalīgas iespejas radīšanai un izaugsmei.

Tumsa gan pārstav dalījumu un nevar šajā telpā pasniegt sevi kā vienojošu pazīmi, tāpēc visdrīzāk baiļu fokusi varētu būt polarizēti attiecībā peret nakamības funkciju, un vismaz trīs.

Funkcijai noteikti sakars ar ērtībām un bailēm tās pazaudēt, tapēc varētu būt saistība ar pārtiku, naudu, slimību, kaut kādas drošības funkcijas utt. Vienkārši atmiņā sacietējušas ilūzijas par to kā būtu, ja būtu.

Prognoze par pandēmijas trīs mēnešien, pusgadu, divdesmit mēnešiem ir šo ciklu dažādas robežas un informācijas vadības līmeņi ar mēŗķi sasniegt vienotu plānu, kurš nepieder plānotājiem un nav tie.

Visdrīzāk pati augstākā gaisma nosaka tumsas fokusu savas radīšanas procesā. Jo augstāks kalns, jo dziļāka aiza.

Ēnu pavēlnieks iemiesojās apmēram 2006. gadā.
Gaismas vadītājs 1955. gadā.
Starpība ir ļoti iespaidīga un notikumiem bagāta. Katrs atrod šeit savu un visu to ko meklē.

Ir iepriekšējas prognozes, paredzējumi par noteiktām slimībām uz zemes un vēl daudz ko. Ļoti iespējams, ka šī pandēmija ir tikai uzsākusi procesu, kurš nav atsaucams un nepakļaujas tiem, kuri pieraksta sev šī procesa vadīšanu un paredēšanu.
Nosaka tikai minētie divi – gaismas vadītājs un ēnu pavēlnieks.
Pats vīrus raksturots kā nemainīga sfēra, kura pārprogrammē apkārtējo vidi un tajā esošo.
Tas ļoti atbilst šo divu noteicēju nemainībai un šajā gadījumā sadarbības formai, funkcijai.

Tatad ir tie, kurus vīrus dziedina un tie netiek pamanīti, citus maina to izvēles virzienā un arī tie ir ārpus saprotama riska un saka ka pazīmju nav vai nebūtiskas, un ir tie, kuri mirst par kuriem arī notiek lielākā satraukšanās.

Šādā izpratnē informācija par to, ka mirst tikai vecie ir saprotama kā runa ne par vecumu, bet par iepriekšējo pasaules kārtību. Pasaules uztvere tiek saistīta cilvēkos un to attiecībās. Tātad, lai izmainītu pasauli nepieciešams pārtraukt būtisko savienojumu ar energostruktūrām, kuras atbalsta veco pasaules formu, un uztur to un vēl visadi ir par to.

Visiem ir labs attaisnojums, jaunais nāk nenovēršami un visdrīzāk ir atnācis.
Pasaule un tajā esošie ar sevi, visu notiekošo piesaukuši, veido visu ar sevi par to.

Vīruss ir skalpelis, kurš ar neaprakstāmu precizitāti un bezpersoniskumu atslēdz pasaules ļaužu ķeršanos pie vecajām iestrādēm un uztveres modeļiem un rada robežu, kuru nemainījies nešķērsos. Vecās ēnas un viss to sakarā ir pārtraukts un tiek novirzīts kopējai noderībai.

Ir labi saprotami vārdi – pastāvēs, kas izmainīsies.

Būtiski saprast, ka tādu ietekmju būs tikai vairak.
Iespējas atgriezties pie vecajām kārtībam dažādi, tiks liegtas un protams piedāvājumu par jauno netrūkst tiem, kuri par to interesejas pat tikai domās un sevī.

Telpa ir vienota, un nav vajadzīga starpniecība, lai ieklausitos sevī, telpā un savā telpā sevī vai ar to visā ap sevi.
Tur visas atbildes un tajā.

Iedziļināšanās sevī ir Radītāja ielikta nepieciešamība katrā no mums, bez tās mēs nevaram neviens un ar to ir katrs. Tas ir dabiski un tā ir daba, no kuras ir katrs un visi.

Tas vienkārši ir, un saprotams, ka visus atgriež pie tā, lai uz šīs planētas katrs atgrieztos pie sevis kopā ar planētu un visu sevī un uz tās. Līdz šim tā nav bijis …