Ļoti jauku un dziļas pārdomas rosinošu tekstu šodien izlasīju Facebook, kurā Inguna Segliņa pārdomām par šo laiku:

“Vērojot apkārt notiekošo, es aizvien vairāk pārliecinos, ka cilvēcei bija vajadzīga tāda… sapurināšana.

Aizdomājieties… kā mēs dzīvojām visus pēdējos gadus!?! Vīruss licis mums pārdomāt… visu mūsu dzīvi. Es ticu, ka pēc uzvaras pār vīrusu… mēs dzīvosim pavisam… savādāk.

Daba ir nogurusi… no mūsu vienaldzīgās attieksmes pret… savu veselību un ekoloğiju.

Mēs esam pārstājuši būt…cilvēki. Lepnums bija aptumšojis mūsu prātu un mēs jutāmies…kā pasaules saimnieki. Bet maziņš vīruss… visu ātri salika pa vietām.

Vīruss nežēlo ne bagātus cilvēkus, ne politiķus, liekot saprast…ka no tā nevar aizbēgt… ne ar privāto lidmašīnu, ne kuği. Un, ka veselību… nevar nopirkt par naudu.

Mēs vairs nepratām dzīvot… ğimenēs, tādēļ slimība mūs ieslēdza mūsu mājās, lai mēs atkal iemācītos dzīvot… kā ğimene.

Mēs nemācējām cienīt… vecus cilvēkus, tādēļ saņēmām šo slimību, lai saprastu…cik viņi ir ievainojami.

Mēs nemācējām cienīt… mediķus un saņēmām slimību, lai saprastu… cik viņi ir neaizvietojami.

Mēs bijām pārstājuši cienīt… skolotājus un slimība… aizvēra skolas, lai vecāki paši saprot, ko nozīmē… mācīt.

Brīvo laiku, mēs pavadījām… tirdzniecības centros, slimība tos aizvēra, lai mēs saprastu, ka laimi… nevar nopirkt.

Mēs daudz laika veltījām… savam izskatam un salīdzinājām sevi ar citiem, tādēļ slimība…aizsedza mūsu sejas ar maskām, lai mēs saprastu… ka ne jau sejā ir skaistums, bet sirdī.

Šī slimība daudz ko mums atņem, bet dod iespēju… daudz iemācīties un saprast… kas ir galvenais mūsu dzīvē. Laikam jau…saņemam to…ko bijām pelnījuši un tagad mācāmies… mīlēt, palīdzēt, atbalstīt un sadzirdēt…ne tikai sevi!!!❤ “